Pēc 35 gadu vecuma daudzi vīrieši sāk pamanīt pārmaiņas savā seksualitātē un veselībā. Testosterons, kas tiek dēvēts par vīrišķības hormonu, ir būtisks ne tikai libido un erekcijai, bet arī muskuļu spēkam, kaulu veselībai un pat mentālajai asprātībai. Taču, samazinoties tā līmenim, var rasties dažādas problēmas, sākot no enerģijas trūkuma līdz seksuālās vēlmes zudumam. Kas īsti notiek ar vīrieša ķermeni pēc 35 un kā atgūt pārliecību par sevi? Šajā rakstā aplūkojam būtiskākos iemeslus un risinājumus.
Konsultēja
Juris Ērenpreiss,
andrologs, iVF Riga Androloģijas centra vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks
Svarīgākais hormons vīrietim
Testosteronu mēdz saukt par galveno hormonu vīrietim, jo tas tiešām nosaka daudz ko. Lielākoties visi zina, ka tas ir vajadzīgs dzimumtieksmei, spermatozoīdu veidošanās procesam un labai erekcijai. Bet tas ir arī viens no svarīgākajiem hormoniem, jo nosaka normālu kaulu struktūru, muskuļu masu, apjomu un spēku, arī kognitīvo funkciju. Vēl testosterons piedalās eritrocītu sintēzē nierēs, tā deficīts var novest pie anēmijas jeb mazasinības. Īsāk sakot – ja nav gana daudz testosterona, seksu negribas, galva nestrādā, kauli pamazām irst, muskuļi samazinās, aug resns vēders un prieka dzīvē maz.
«Pirms kāda laika modē bija teikt, ka, tāpat kā sievietēm menopauze, vīriešiem ir andropauze, kuru primāri raksturo testosterona deficīts. Lai to risinātu, vīriešiem noteiktā vecumā ieteica ik pēc trim mēnešiem injicēt medikamentu, kas satur testosteronu. Šo uzskatu pastiprināti izplatīja un uzturēja amerikāņu farmācijas kompānijas, kas šīs injekcijas arī ražoja.
Skaidrs, ka tādu – neveselu – vīriešu nav maz.
Manam kolēģim Anatolijam Požarskim no Daugavpils, kurš tobrīd bija ģimenes ārsts, bet tagad asociētais profesors seksopatologs-psihoterapeits, un man šķita interesanti izpētīt, kāda ir situācija Latvijā, jo mums radās aizdomas, ka viss nav tik vienkārši. Kolēģa disertācijas ietvaros mēs veicām pētījumu, kurā iekļāvām 1200 vīriešu vecumā no 40 līdz 70 gadiem. Pēc vispārējiem veselības izmeklējumiem konstatējām, ka 400 no viņiem ir, kā ārsti saka, relatīvi veseli, bet 800 bija kādas slimības – metabolais sindroms, otrā tipa diabēts, hipertensija, plaušu saslimšanas utt. Sanāk, ka pētījumā piedalījās divas lielas grupas – ar veselības problēmām un bez tām –, un abām mēs noteicām testosterona līmeni.
Konstatējām, ka starp veselajiem vīriešiem šā hormona deficīts un attiecīgi arī andropauze bija tikai pieciem procentiem. Bet otrajā grupā – ap 70 procentiem. Līdz ar to pierādījām to pašu, ko kāds liels Eiropas pētījums: ja vīrietis ir vesels, tad viņam vecumā pēc 40, 50, 60 un pat 70 gadiem testosterona daudzums ir pietiekams, lai gan būtu laba erekcija, gan darbotos visa reproduktīvā sistēma. Bet, ja vīrietim ir kādas citas kaites, tad kā viena no novecojoša, nevesela vīrieša veselības izpausmēm būs arī testosterona deficīts. Skaidrs, ka tādu – neveselu – vīriešu nav maz. Lūk, viņiem tad arī, iespējams, vajadzētu papildus injicēt testosteronu,» stāsta dakteris Ērenpreiss.
Mazliet lēzenāk
«Reizēm pie manis atnāk pacients, kam pāri piecdesmit, un saka: «Man vairs nav kā 18 gados.» Jautāju: «Kā tas ir?» – «Nu, es vairs nevaru mīlēties trīs reizes dienā.» Bet tas taču ir tikai normāli!» komentē ārsts.
Ne velti bieži runā par bioloģiskajām šķērēm starp sievietēm un vīriešiem. Vīrietim seksualitātes pīķis ir vecumā no 16 līdz 30 gadiem. Sievietēm – no 30 līdz 50. Tā daba ir iekārtojusi. Jaunībā vīrietim gan gribas, gan sanāk trīs un pat piecas reizes dienā. Savukārt pēc trīsdesmit viņa seksuālā aktivitāte lēzeni nomierinās. Varam uzskatīt, ka tā ir iekārtots tāpēc, lai viņš beidz skriet pa meitenēm, bet rūpējas par ģimeni. Pēc 50 gadu vecuma līkne vēl vairāk iet uz leju – vēlēšanās mīlēties neizzūd, bet ir stipri zemāka nekā jaunībā, jo šis ir laiks, kad vīrietim, filozofiski izsakoties, būtu jāsāk rūpēties par sabiedrību, piemēram, kļūstot par mentoru, pasniedzēju vai valsts vadītāju. Ir normāli, ka šajā vecumā sekss viņu interesē daudz mazāk.
Savukārt sieviete vecumā no 30 līdz 50 gadiem seksu izbauda, jo viņai visdrīzāk bērni jau ir paaugušies, vairs tik viegli neiestājas grūtniecība, viņa ir iepazinusi savu ķermeni. Sanāk – ja viņas partneris ir līdzīgā vecumā un viņam seksuālā interese sāk norietēt, tagad sieviete motivē vīrieti mīlēties, lai viņš tomēr pavisam nepalaižas. «Tā nu tas dabā ir skaisti un gudri iekārtots. Bet, ja vīrietim šķiet, ka sešdesmit gados viņam vajadzētu spēt izpildīt seksuālu aktu trīs un piecas reizes dienā, tad problēma ir domāšanā, nevis fizioloģijā, kas to nespēj,» piebilst ārsts.
Ja nesanāk nemaz
Erekcijas traucējumiem ir trīs galvenie iemesli.
Testosterona deficīts.
Šajā gadījumā vīrietim nebūs intereses par seksu un erekcija būs pazudusi vispār. Arī rīta erekcijas nebūs, jo tā ir reakcija uz testosterona producēšanos, kas notiek naktī, miegā. To var viegli pārbaudīt, veicot analīzes. Tās vienmēr veic no rīta starp pulksten 8 un 10, jo tad testosterona līmenis ir visaugstākais. Vakarā tas ir par aptuveni 25 procentiem zemāks.
Ateroskleroze locekļa artērijās.
To var pārbaudīt ar doplerogrāfiju jeb asinsvadu ultrasonogrāfiju. Dzimumlocekļa artērijas ir vienas no smalkākajām ķermenī, tāpēc, ja ārsts konstatē, ka tās ir, vienkārši izsakoties, aizdambējušās līdz noteiktam slieksnim, tad ir diezgan skaidrs, ka šim vīrietim neārstējoties nākamo piecu gadu laikā draud infarkts, kad aizdambēsies arī lielākas artērijas – sirds jeb koronārās artērijas. Šajā situācijā trīs lielākie kaitnieki ir nekustīgs dzīvesveids, liekais svars un smēķēšana. Te nu steidzami jādomā par svara samazināšanu, jāizmet cigaretes un noteikti jāaiziet arī pie kardiologa.
Psiholoģiskie iemesli.
Ilgāki pārtraukumi seksuālajā dzīvē, stresošana, neizdošanās veicina veģetatīvās sistēmas iziešanu no ierindas.
80–90 procentos gadījumu, kad vīrietim ir erekcijas problēmas, kā vienīgais vai kā spēcīgs pavadošais faktors ir psiholoģiskie iemesli. «Erekciju regulē veģetatīvā nervu sistēma, kura nepakļaujas prātam un gribai. Veģetatīvajai nervu sistēmai ir divas daļas: simpātiskā, kas, vienkārši izsakoties, nodrošina saspringumu un aktivitāti, un parasimpātiskā, kas atbild par atslābināšanos. Lai labi strādātu erekcija, tām abām jābūt balansā un jāvar pārslēgties no vienas uz otru. Ilgāki pārtraukumi seksuālajā dzīvē, stresošana, neizdošanās veicina veģetatīvās sistēmas iziešanu no ierindas. Piemēram, iespējams, vīrietim mazliet švakāk strādā asinsvadi, viss neizdodas uzreiz vai procesa laikā ir vajadzīga pauze, bet, ja viņš par to sāk satraukties, psiholoģiskais fons bojājas, līdz ar to var gadīties, ka neizdodas vairs nekas. Vai – klasisks stāsts: vīrietis nodzīvojis padsmit gadu ar sievu, pēdējos trīs attiecības bija sliktas, sekss bija reti vai nemaz, pēc šķiršanās vēl laiku padzīvoja viens, seksa nebija, tad iepazinās ar sievieti… Viss varētu būt, bet – nekas vairs nesanāk. Un – jo vairāk par to uztraucas, jo vairāk nesanāk. Ieslēdzas apburtais loks, no kura grūti pašam tikt laukā. Es viņam mazā devā izrakstu jaunās paaudzes ilgas iedarbības preparātu, kas iedarbojas tieši uz dzimumorgānu asinsvadiem. Tas nodrošina fonu – vīrietis satraucas vai nesatraucas, viņam viss sanāk. Pēc mēneša, ja viss norit labi, es saku – klau, varbūt tas ir tikai placebo efekts, pamēģini šīs zāles iedzert ik pārdienu. Un tā pamazām no medikamenta var atteikties, jo viss ir sakārtojies,» skaidro ārsts.
Bija un izbija
Ja sākums ir cerīgs, bet akta laikā vīrietis zaudē erekciju, piemēram, kamēr tiek uzvilkts prezervatīvs, iemesli var būt tie paši, kas tajās reizēs, kad erekcija neiestājas vispār. Tātad – testosterona deficīts, asinsvadu problēmas, bet visbiežāk arī šajā gadījumā pie vainas ir psiholoģija. Īpaši tad, ja tas ir noticis pēkšņi – vienmēr viss labi, bet tagad šitā –, gandrīz droši, ka problēma slēpjas emocijās. Ja vaina ir fizioloģiska, tad tā parasti attīstās pakāpeniski.
Ja beidzas nesācies
Jautājums par priekšlaicīgu ejakulāciju vienmēr ir arī mazliet filozofisks – cik ātri ir pārāk ātri? Starptautiska definīcija saka – pirms to vēlas vīrietis vai viņa partnere. Bet ja nu viņam piecas minūtes šķiet O.K., taču viņai – ne? Tāpēc ārsti parasti par priekšlaicīgu ejakulāciju runā, ja tās ir sekundes.
Priekšlaicīga ejakulācija mēdz būt divu veidu. Aptuveni pieciem procentiem vīriešu tā ir iedzimta, un tad tā būs bijis vienmēr. Viņam šī sistēma mazliet nepareizi strādā, un diemžēl līdz šim nekas nav izdomāts, ko ar to iesākt.
Savukārt, ja līdz šim viss bijis normāli, bet pēkšņi akts kļūst aizvien īsāks un īsāks, tad visbiežāk pie vainas ir prostatas iekaisumi. Visi sēklas vadi iet caur prostatu, un viena no orgasma sajūtām vīrietim ir prostatas un starpenes kontrakcijas. Kad ir iekasums, tur viss ir kairināts, un tad var gadīties, ka viss notiek pārāk ātri. Iekaisumu izārstējot, problēma atrisinās.
Stunda, divas…
Jūs varat apmierināt jebkuru sievieti, jo vīrietim viss ir vienkārši – viņam ir viens orgasma veids.
Daudz retāk, bet ir vīrieši, kuri sūdzas, ka viņiem erekcija turas pārāk ilgi un neizdodas sasniegt kulmināciju. Dakteris Ērenpreiss atbild: «Arī te pamatā ir emocijas un psiholoģija. Atklāti sakot, šos vīriešus vispirms es cenšos pārliecināt, ka tā īsti nav problēma. Saku: ziniet, man uz vienu tādu kā jūs ir vismaz desmit, kam sēkla noplūst 30 sekunžu laikā, un viņi par jebkādu naudu būtu gatavi ar jums mainīties vietām. Jūs varat apmierināt jebkuru sievieti, jo vīrietim viss ir vienkārši – viņam ir viens orgasma veids. Bet sievietei ir klitorālais, vaginālais, dzemdes, arī visa ķermeņa orgasms. Seksoloģijas pamatlicēji Masters un Džonsone grāmatā Cilvēka seksuālā reakcija (Masters and Johnson, Human Sexual Response) apraksta gan šos orgasma veidus, gan to, pēc kāda frikciju daudzuma katrs no tiem var iestāties. Es viņam saku – saprotiet, kaut kādā ziņā jūs esat supermens!
Visus gan man tā pārliecināt neizdodas. Parasti jau tā ir psiholoģiska problēma, tāpēc iesaku aprunāties ar labu psihoterapeitu. Manuprāt, šajā situācijā labāk – ar vīrieti.»